Jo ilgāk Kenijā dzīvojam, jo vairāk esam pārsteigtas par tās dabas
daudzveidību un neaprakstāmo skaistumu. Klasiski Āfrika asociējas ar safari
braucieniem pa savannām, kur var dabā sastapt lauvas, žirafes, ziloņus utt.
Papildus tam Kenijā var pastaigāties pa vairāku simtu gadu veciem lietus mežiem,
padzīvot uz salas Viktorijas ezerā, kas ir viens no pasaules lielākajiem
ezeriem, redzēt tuksnešaino cilvēces šūpuli Rifta ieleju, kur arheoloģiskajos
izrakumos atrasti vieni no vecākajiem cilvēkveidīgo kauliem un, protams,
gulšņāt Indijas okeāna krasta baltajās smiltīs. Kad pabeidzam mūsu trīs mēnešus
ilgušo projektu, ar pilnu krūti metamies Kenijas izpētīšanā. Tā kā esam jau
apguvušas sabiedriskā transporta lietošanas īpatnības, droši dodamies neskaitāmu
stundu tālos braucienos, lai apskatītu pēc iespējas vairāk no tā, ko šī burvīgā
zeme piedāvā. Arī pie trūcīgām sadzīves ērtībām esam pieradušas, tādējādi dušas
un civilizētas tualetes trūkums, nav nekāds šķērslis. Vietējie un arī mēs
izmantojam sabiedriskā transporta busiņus „matatu” – parasti sagrabējuši Toyota
mikroautobusi. Tie parasti ir pārpildīti un nereti cilvēki sēž arī viens otram
klēpī, ejā starp sēdekļiem tiek novietots dēlītis, lai būtu papildus vietas,
turklāt cilvēki stāv arī ārpusē pieķērušies pie busiņa pa atvērtajām durvīm. Tiklīdz
ierodamies laukumā, kas ir kā autoosta, no kuras atiet visi matatu, mūs aplenc busiņu vadītāji un
katrs mūs grib ievilkt savā, jo cer, ka mēs nezinām vietējās cenas un
samaksāsim viņiem daudz naudas. Šeit viņiem nākas rūgti vilties, jo neesam
bagātas baltās tūristes, kā viņiem liekas, bet meitenes, kas jau apguvušas
kaulēšanos.
pirmdiena, 2011. gada 29. augusts
Meitenes no Eiropas parāda, ko var!
Neveiklās un nevarīgās baltās meitenes - tā padomā visi, mūs pirmo reizi
satiekot. Pēc vairākām tur nodzīvotām nedēļām, jau apnīk skaidrot, ka pašas
nesam no akas ūdeni, mākam uztaisīt ēst un pašas ar rokām mazgājam savu veļu.
Maldīgie priekšstati par baltajiem kā neko nevarīgiem un trausliem radījumiem
nebeidz pārsteigt. Kad nenogurusi sāku stāstīt par dzīvi Latvijas laukos, kur
aka un sausā tualete nav nekāds retums, vietējo acis izbrīnā izplešas: „vai tad
pie jums visu jūsu vietā nedara mašīnas?”. Atšķirīgu attieksmi savas ādas krāsas dēļ
izjūtam ik uz soļa. Par pakalpojumiem un precēm mums tiek nosauktas citas
krietni augstākas cenas, ko mēs ātri „atkožam” un ar vietējo jauniegūto draugu
palīdzību tiekam gudras, cik kas īstenībā maksā. Mūs kā gandrīz pasaku tēlus
uztver arī mūsu projektā iesaistītie jaunieši. Trijos mēnešos mums vietējai
jauniešu nevalstiskajai organizācijai jāpalīdz izveidot un pilnveidot dažādus
sabiedrības informēšanas instrumentus (piemēram, mājas lapu, video un
fotogrāfijas). Brīvprātīgie jaunieši šajā organizācijā, iesaista bērnus futbolā
un paralēli viņus apmāca par dažādiem veselības jautājumiem, nodrošina viņiem
dažāda veida neformālo izglītību. Galvenais mērķis ir iesaistīt meitenes, kurām
Kenijā, kā izteikti patriarhālā valstī lemts sēdēt mājās un darīt tikai mājas
uzkopšanas un uzturēšanas darbus. Turklāt bieži vien meitenes pārtrauc mācības,
jo ģimenēm nav līdzekļu apmaksāt skolu. Jā, Kenijā skolas izglītība ir par maksu.
Labi spēlējot futbola komandā, mazajām skolniecēm ir iespēja iegūt skolas
maksu, kā arī piedalīties dažādos pasākumos un socializēties, kas viņām turpmāk
paver ceļu uz labākām iespējām nākotnē. Neskatoties uz šiem jaukajiem nodomiem,
meitenes un sievietes turpina būt smago mājas darbu darītājas, bērnu
audzinātājas un smagumu nesējas, jo vīriešiem te pieņemts īpaši neko nedarīt.
Viņi var dienām ilgi laiku pavadīt ar draugiem, sēžot ceļa malā un jauki
pļāpājot. Šāda ģimenes kārtība, kur turklāt vienam vīram var būt vairākas
sievas, gadsimtiem ilgi valda vairumā Kenijas vietējo cilšu. Kopumā Kenijas
teritoriju apdzīvo 42 ciltis, kas izskaidro neiedomājamo kultūras daudzveidību
vienas valsts robežās. Dzīve Kenijas vidienē krasi atšķiras no dzīves
tuksnešainajos valsts ziemeļos vai Indijas okeāna piekrastē, kur kā
neatkārtojams kokteilis sajaukušās arābu, indiešu un Āfrikas pirmiedzīvotāju
saknes.
Zaļo banānu mizošana un pagatavošana
Tā tiek vākts dzeramais un saimniecībā nepieciešamais ūdens
Trauku mazgāšana
Veļas
mazgāšana
Ņam...
Tradicionāli Kenijā ēd drupanu kukurūzas miltu biezputru ugali kopā ar pupiņām vai sautētiem
dārzeņiem, kā arī sāļu pankūku chapati.
Gederi (pupiņas ar kukurūzu)
Čapati
ar pupiņām
Čapati
ar kels (zaļumi)
Mandazi
Abonēt:
Ziņas (Atom)