pirmdiena, 2011. gada 18. jūlijs

Kenija mūs sagaida atplestām rokām


Ierodoties ciematā, kur mums būs jādzīvo 3 mēneši, esam laimīgas, ka noīrēšanai atrodas neliela ķieģeļu mājiņa ar elektrības pieslēgumu nevis māla/dubļu būda bez elektrības, kādās dzīvo gandrīz visi ciema iemītnieki. Oyugis ciems atrodas vienā no auglīgākajām Kenijas daļām netālu no Viktorijas ezera, kur tuksnešaino Āfrikas ainavu nomaina zaļi kalni un lejas, kukurūzas lauki un banānkoki. Mūsu ierašanās un apmešanās uz dzīvi ir gandrīz gada notikums vietējiem iedzīvotājiem, jo cilvēki ar baltu ādas krāsu te ir liels retums. Dažreiz uz īsu brīdi ieklīst pa kādam kristīgajam misionāram vai kāda starptautiska labdarības projekta pārstāvim. Bet divas baltādainas meitenes, kas gatavas dzīvot vietējo vidū, viņos raisa tik lielu interesi, ka katru dienu, dodoties uz vietējo tirgu vai citās gaitās, mūs pavada skaļi saucieni „muzungu, muzungu” („baltais” suahili valodā) un cilvēki nāk klāt runāties un mūs aptaustīt. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru